Cik lieliem ir jābūt uzkrājumiem?

Tas, ka uzkrājumi ir jāveido, lai varētu izveidot labu un stabilu finansiālo situāciju, nav nekas jauns. Uzkrājumi var palīdzēt atrisināt negaidītas finanšu problēmas un ļauj izvairīties no kredītu jeb kviklån gratis ņemšanas. Par to noteikti ir dzirdējuši visi un lielākā daļa cilvēku arī cenšas šādus uzkrājumus izveidot. Tomēr, ne visi zina, cik lieliem šiem uzkrājumiem ir jābūt. Pārāk mazi uzkrājumi nepasargās no finansiālajām problēmām, bet pārāk lieli uzkrājami neļauj efektīvi izmantot naudu. Kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms?

Vispirms jāsaprot, ka optimālais uzkrājumu apjoms ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem un katram tas vairāk vai mazāk būs individuāls. Daudz kas ir atkarīgs, piemēram, no attiecību statusa. Ja esat atbildīgs tikai par sevi, uzkrājumi var nebūt tik lieli, bet, ja esat ģimenes galvenais apgādnieks, uzkrājumiem jābūt jau daudz lielākiem. Vēl, piemēram, ja jums ir savs dzīvoklis, uzkrājumi nebūs tik ļoti nepieciešami kā tad, ja jūs mājokli īrējat. Vēl arī stabilitāte darbā un citi līdzīgi aspekti daudz ko maina. Īsāk sakot, jo lielāks risks, ka varētu rasties nepieciešamība steidzami gūt papildus finanšu līdzekļus, jo lielākiem ir jābūt uzkrājumiem.

Tomēr, ir aprēķināts arī optimālais uzkrājumu apjoms. Populārākais ir uzskats, ka uzkrājumiem jābūt aptuveni no 3 līdz 6 vidējo mēnešalgu apmērā. Tātad, ja nopelnāt aptuveni 500 eiro mēnesī (neto), brīvajiem naudas uzkrājumiem vajadzētu sasniegt vismaz 1 500 eiro. Maksimālais uzkrājumu apjoms tad būtu 3 000 eiro. No kurienes tad radušies šādi skaitļi? Vairums finanšu ekspertu apgalvo, ka trīs mēneši parasti ir pietiekoši ilgs laiks, lai atrisinātu vairumu finansiālo problēmu un šis uzkrājumu apjoms ir pietiekams. Tomēr, ja gribat būt pilnīgi drošs, nevajadzētu paļauties uz pašu minimumu, bet iekrāt mazliet vairāk par to.

Modernāks tomēr ir uzskats, ka uzkrājumu apjomam jābūt vismaz no 9 līdz 12 vidējām mēnešalgām. Jaunākie ekonomisti uzskata, ka ar 3 līdz 6 mēnešalgām uzkrājumos jau sen vairs nepietiek. Ar to pietika pirms kādiem 10 gadiem, jo tad ekonomika nebija tik mainīga. Tagad situācija esot nestabilāka un iespēja, ka būs nepieciešamība pēc naudas un sms lån trods rki ir lielāka. Arī cilvēku dzīvesveids pieprasa lielāku finansiālo drošību, tāpēc uzkrājumiem vajadzētu būt vēl lielākiem.

Kā redzams, viss ir ļoti individuāli un pat finanšu ekspertu vidū nav vienota viedokļa par to, cik lieliem tad īsti uzkrājumiem vajadzētu būt. Vispārīgā atbilde varētu būt tāda, ka uzkrājumiem jābūt tik lieliem, lai jūs pats justos droši un ikdienā nebūtu jāsatraucas par naudu un finansēm. Kādam pietiks ar trīs mēnešalgām, bet kādam vajadzēs visa gada ienākumus, lai varētu dzīvot bez bažām, ka kaut kas varētu atgadieties un finansiālās situācija sabojāsies.

Atrunas, kāpēc Tu netrenējies, un kā tās pārvarēt

Vai esi pārāk aizņemts, lai trenētos? Vai varbūt tev šķiet, ka tas ir pārāk garlaicīgi vai mulsinoši? Ja tā, tad zini, ka neesi tāds viens. Pētījumi liecina, ka 60% no pieaugušajiem, kuri dzīvo pilsētvidē, nesaņem ieteicamo daudzumu ar fiziskajām aktivitātēm, un vairāk nekā 25% no pieaugušajiem vispār nav fiziski aktīvi. Šie statistikas dati pavisam vienkārši atspoguļo faktu, ka daudzi no mums ar sportu nenodarbojas itin nemaz. Diezgan skumji, vai ne? Kādi tad ir mūsu visbiežāko attaisnojumi, kurus izmantojam, lai liktu sev justies kaut mazliet labāk par to, ka savu ķermeni esam pametuši novārtā? Apkopojām pašus dzirdētākos.

1. Tu patiešām no visas sirds ienīst trenēties.

Izbaudīt treniņus, sportu un jebkuras citas fiziskas aktivitātes var šķist neiespējami, bet to var izdarīt. Gandrīz jebkurš vingrinājums var šķist grūts sākumā, bet ar nelielu praksi un konsekvenci tavs ķermenis kļūs spēcīgāks. Un jo spēcīgāks tas kļūs, jo vairāk tev tas sagādās baudu. Izvēlies kaut ko tādu, kas atbilst tavai personībai un dzīvesveidam, tev nav jāskrien pakaļ pēdējiem jaunumiem treniņu dzīvē. Atrodi to vienu aktivitāti, kas tev padodas, un turies pie tās.

2. Tu esi pamēģinājis uzsākt sportošanu neskaitāmas reizes, bet visu laiku tam atmet ar roku.

Cilvēki bieži pārtrauc trenēties visdažādāko iemeslu dēļ, bet katram no tiem ir risinājums. Piemēram, darot visus vingrinājumus pārāk daudz un pārāk ātri. Uzsākt sportot no nulles un uzreiz ķerties klāt pie 7 dienām nedēļā sporta zālē izsmels jebkuras enerģijas rezerves. Te risinājums ir pavisam vienkāršs – darbs ar treneri. Pieredzējis treneris var pārvērst viduvēju treniņu iesācējiem par efektīvu, sarežģīts iknedēļas rutīnu tavam individuālajam ķermeņa tipam. Dažādo savus treniņus, izmēģini dažādu veidu vingrinājumus, lai sportošana būtu tev interesanta.

3. Tu finansiāli nevari atļauties sporta nodarbībās zālē.

Nav nekāda zinātniska iemesla, kāpēc tev būtu jāvingro tieši sporta zālē un jāpērk abonements, ir vairākas citas finansiāli pieejamas iespējas, kuras neprasa ieguldījumus. Citi veidi, kā ietaupīt naudu: staigāšanu vai skriešana – viss, kas tev būs nepieciešams, ir ērti apavi treniņam. Iegādājies multi-izmantojamu aprīkojumu mājas treniņiem – piemēram, fitnesa bumbu. To var izmantot ļoti daudzveidīgos treniņos. Arī hanteles bieži vien ir ļoti lētas un tās var izmantot visam ķermenim. Treniņiem mājās izmanto internetā pieejamus bezmaksas video, veido savu rutīnu vai vienkārši ieslēdz mūziku un sāc kustēties. Mūsdienās ir viegli atrast bezmaksas resursus – internets ir lielisks avots treniņiem un svara zaudēšanas programmām.

4. Tu neredzi izmaiņas savā ķermenī pietiekami ātri.

Nespēj zaudēt svaru pietiekami ātri? Diemžēl, tā ir taisnība gandrīz visiem svara zaudētājiem un tiem, kuri svaigi uzsākuši trenēties. Patiesība ir tāda, ka arī svarā tu nepieņēmies vienas nakts laikā, tātad no tā vaļā tu arī netiksi tik ātri, kā izsapņots. Dod savam ķermenim laiku adaptēties jaunajai rutīnai un reaģēt uz pārmaiņām. Treniņi varētu ilgt līdz pat 12 nedēļām pirms sāksi pamanīt būtiskas izmaiņas. Tāpēc pārliecinieties, ka esi sev uzstādījis reālistiskus fitnesa mērķus un koncentrēties uz daudzajām priekšrocībām, ko treniņi sniegs tev ilgtermiņā. Padari treniņus par savu prioritāti.

Paldies musu draugiem no tālās Vācu zemes!

Kas ir glutēns un vai glutēnu saturošus produktus vajadzētu izslēgt no savas ēdienkartes?

Glutēns ir viela, kas ir teju visos miltus saturošos produktos, bet mūsdienās visai populāri ir kļuvuši bez glutēna produkti un īpašas bez glutēna diētas. Nezinātājiem noteikti varētu rasties neizpratne, par to, kas vispār šis glutēns ir un kāpēc tas pēdējā laikā tiek uzskatīts par kaut ko organismam nevēlamu emprestimo pessoal online, ja tas ir tik daudzos ikdienas uzturā lietojamos produktos, tāpēc skaidrojam, kas tas ir un vai tiešām no tā vajadzētu atteikties?

Glutēns ir lipeklis jeb proteīns, kas atrodas dažādos labības graudos, jo īpaši kviešos. Tātad, lai izvairītos no glutēna lietošanas uzturā, ir jāizvairās no tādiem produktiem kā, piemēram, maize, auzu pārslas, kūkas, mērces, makaroni utt. Īsāk sakot, tie ir pilnīgi visi rafinētie graudu produkti un arī dauzi nerafinētie. Izvairīšanās no glutēna var radīt nopietnus ierobežojumus ikdienas ēdienkartes veidošanā, jo ir ļoti maz iespēju uzņemt nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu. Tā ir patiešām ierobežojoša diēta, tāpēc varētu rasties jautājums, vai tiešām tas ir vajadzīgs un vai cilvēki nepārspīlē, sevi šādā veidā apdalot?

Bez glutēna diētas pēdējā laikā ir modes lieta, jo tās labi noder svara mazināšanai, taču jāatzīst, ka daudziem glutēns patiešām var nodarīt ļaunumu veselībai. Tie ir cilvēki, kas cieš vai nu no vienkāršas glutēna nepanesamības vai pat no tādas nopietnas slimības kā celiakija. Tiem, kas nepanes glutēnu (un šādu cilvēku ir samērā daudz) no šiem produktiem var rasties diskomforta sajūta, vēdera pūšanās, vieglas vēdergraizes utt. Tiem, kas cieš no celiakijas, miltu produkti var radīt pat ļoti nopietnas veselības problēmas, piemēram, zarnu trakta iekaisumus un nopietnas gremošanas problēmas, kas neaprobežojas vien ar īslaicīgām vēdera sāpēm. Tiem, kas slimo ar celiakiju, patiešām ir jāizvairās no glutēnu saturošiem produktiem – emprestimo online urgente, taču pārējiem to lietošana uzturā ir brīva izvēle.

Tomēr, ja cilvēks, neatkarīgi no tā vai viņam ir celiakija vai nav, izvēlas ieturēt bez glutēna diētu, ir jāņem vērā daudzi faktori. Pirmkārt, kā jau tika minēts, bez glutēnu saturošiem produktiem rodas problēmas veidot sabalansētu ēdienkarti, tāpēc ir īpaši jāpiedomā pie tā, ko ir jāēd, lai uzņemtu visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Glutēnu nesatur tādi produkti kā olas, vairums piena produktu, augļi un dārzeņi, zivis un gaļa, rieksti, kartupeļi, pākšaugi u.c. Tāpat ir arī vairāki graudaugu produkti, kas glutēnu nesatur, piemēram, rīsi, griķi, kvinoja u.c. Daudziem produktiem ir bez glutēna aizvietotāji, piemēram, ir nopērkamas bez glutēna auzu pārslas. Arī nevienā dzērienā nav glutēna. Tomēr emprestimo para negativado, pat tad, ja cītīgi sekojat līdzi tam, vai un cik daudz glutēna satur k

onkrēts pārtikas produkts, ļoti būtiski ir pievērst uzmanību arī kopējām uzturvielu proporcijām produktā.

Vesela aktīva cilvēka organisms ir spējīgs pārstrādāt glutēnu bez jebkādām problēmām, tāpēc, ja nejūtat nekādu diskomfortu, lietojot uzturā glutēnu saturošus produktus, nav nekādas vajadzības pievērst pastiprinātu uzmanību glutēna klātbūtnei produktā. Daudz būtiskāk ir ievērot sabalansētu un vitamīniem bagātu diētu. Gadījumā, ja nepanesat glutēnu un tas rada kaut vai nelielu diskomfortu, labāk tomēr būtu izvairīties no tā saturošiem produktiem, kaut vai tikai tāpēc, lai ikdienā justos daudz labāk un patīkamāk.